Conjugation of the verb abrigar
Infinitive | abrigar |
---|---|
Gerund | abrigant |
Participle | abrigat, abrigada, abrigats, abrigades |
Indicative mood
Present
jo | abrigo |
---|---|
tu | abrigues |
ell, ella, vostè | abriga |
nosaltres | abriguem |
vosaltres | abrigueu |
ells, elles, vostès | abriguen |
Imperfect
jo | abrigava |
---|---|
tu | abrigaves |
ell, ella, vostè | abrigava |
nosaltres | abrigàvem |
vosaltres | abrigàveu |
ells, elles, vostès | abrigaven |
Preterite
jo | abriguí |
---|---|
tu | abrigares |
ell, ella, vostè | abrigà |
nosaltres | abrigàrem |
vosaltres | abrigàreu |
ells, elles, vostès | abrigaren |
Future
jo | abrigaré |
---|---|
tu | abrigaràs |
ell, ella, vostè | abrigarà |
nosaltres | abrigarem |
vosaltres | abrigareu |
ells, elles, vostès | abrigaran |
Subjunctive mood
Present
jo | abrigui |
---|---|
tu | abriguis |
ell, ella, vostè | abrigui |
nosaltres | abriguem |
vosaltres | abrigueu |
ells, elles, vostès | abriguin |
Imperfect
jo | abrigués |
---|---|
tu | abriguessis |
ell, ella, vostè | abrigués |
nosaltres | abriguéssim |
vosaltres | abriguéssiu |
ells, elles, vostès | abriguessin |
Conditional mood
jo | abrigaria |
---|---|
tu | abrigaries |
ell, ella, vostè | abrigaria |
nosaltres | abrigaríem |
vosaltres | abrigaríeu |
ells, elles, vostès | abrigarien |
Imperative mood
(tu) | abriga |
---|---|
(vostè) | abrigui |
(nosaltres) | abriguem |
(vosaltres) | abrigueu |
(vostès) | abriguin |